Drukāt

Atpakaļ uz Sekciju sarakstu

Organizatori

Apraksts

Sekcijas mērķis ir kopīgas diskusijas par dažādiem savstarpēji saistītiem verba semantiskās, morfoloģiskās un sintaktiskās sistēmas aspektiem, to lomu teikuma struktūrā.

Sekcijā tiek gaidīti referāti galvenokārt šādos ar verba morfosintaksi saistītos tematiskos lokos:

Sekcijā tiek gaidīti arī citi ar verba morfosintaksi un funkcijām saistīti referāti – par verba kārtas formām, izteiksmēm, personas formām, transitivitāti, refleksivitāti, noliegumu u. c.

Verba gramatiskās kategorijas un dažādas ar tām saistītās semantiskās grupas, to semantika un paradigmātika tradicionāli ir bijis īpašs valodnieku intereses objekts baltu valodās gan sinhroniskā, gan diahroniskā aspektā. Joprojām, piemēram, turpinās diskusijas par verba veida un izteiksmju statusu un aprakstu baltu valodās, tas pats attiecas uz kārtas formu un refleksīvo verbu morfosintaksi. Verba veida analīzē līdz šim mazāk uzmanības veltīts konstrukcijām verbs + adverbs, to semantikai un sistēmiskajām attieksmēm ar priedēkļa verbiem, kā arī saiknei ar veida nozīmju izteikšanu. Savukārt analītisku morfoloģisku formu un sintaktisku konstrukciju norobežošanas problemātika aktualizē dažādus darbības vārdu lietojuma gadījumus palīgnozīmē, to attieksmes ar gramatizēšanās procesiem. Mūsdienu valodniecībā par šiem jautājumiem ir liela interese arī tipoloģiskā un kontrastīvā aspektā, jo baltu valodu fakti sniedz ļoti interesantu materiālu arī mūsdienīgu lingvistisko metožu izmantojumā un tipoloģiskā valodu sastatījumā. Vienlaikus jāatzīst, ka verba formas un to funkcijas būtu plašāk analizējamas arī visa teikuma semantikas un struktūras kontekstā, īpaši tas attiecas uz baltu valodu divdabju sintaktisko semantiku un funkcijām teikumā.

Apstiprinātie referāti

 

Ja vēlaties lasīt referātu tēzes, lūdzam noklikšķināt uz attiecīgā referāta nosaukuma.

 

Ineta Balode, Dzintra Lele-Rozentāle
Priedēkļa verbi latviešu un vācu valodas kontrastīvā skatījumā
Anita Butāne
Jēdziena ‘verbs’ un tā apakšjēdzienu apzīmējumi 19. gs. un vēlākos latviešu valodas gramatiskās sistēmas aprakstos
Dens Dimiņš
On some empty categories in Icelandic and Latvian (PRO and pro)
Daiki Horiguchi
Priedēkļa un adverba atbilsme konstrukcijā "verbs + adverbs" latviešu valodā
Andra Kalnača
Nenoteiksme, modalitāte un verba nullformas latviešu valodā
Vita Kalnbērziņa
Darbības vārda kārtas kategorija latviešu zinātnes valodā kā zinātniskā reālisma rādītājs
Liene Kalviša
Evidenciālas semantikas darbības vārdu modalitāte
Agita Kazakeviča
Latviešu valodas lokāmie divdabji sekundāri predikatīvā funkcijā
Ērika Krautmane
Evidenciālas semantikas verba izteiksmju sastatījums latviešu, igauņu un lībiešu valodā
Regina Kvašytė
Kai kurie veiksmažodžių vartojimo ypatumai Latvijos lietuvių šnekamojoje kalboje
Marja Leinonen
Case variation of primary NPs in negated sentences in Latvian
Kristīne Levāne-Petrova
Izteicēja funkcijā lietoti lietuviešu valodas ciešamās kārtas divdabji un to atbilsmes latviešu valodā
Ilze Lokmane
Darbības vārda sintaktiskās nullformas latviešu valodā
Tatjana Pakalne
Deverbāli atvasinājumi ar piedēkli -īb-: semantikas, saistāmības jautājumi
Silvia Piccini
Go and come in Baltic languages: the tug of war between Deixis and Aktionsart
Svetlana Polkovņikova
Runas verbu gramatiskās transformācijas tulkojumā
Ina Poškuvienė
Daugkartinio veiksmo raiška senuosiuose lietuvių kalbos raštuose: dažninės būtojo laiko formos
Iveta Pūtele
Divdabji 20. gs. 20.–30. gadu latviešu terminoloģijā
Benita Riaubienė
The role of verbal prefixes in the expression of Baltic resultatives
Eiko Sakurai
Perfect in Lithuanian: an empirical study
Baiba Saulīte
Paplašinātāji ar adverbiālu nozīmi un to novietojums izteikumā
Zigrīda Vinčela
Saikļa „ka“ papildinātāja palīgteikumu salīdzinājums latviešu un angļu valodas tekstos
Evelīna Zilgalve
Ne un semantiskās un sintaktiskās funkcijas

 

Lejuplādēt visu šīs sekcijas referātu tēzes

  

Atpakaļ uz sekciju sarakstu