Organizatori:
- Grasilda Blažiene
Lietuviešu valodas institūts
- Darjus Ivoška
Lietuviešu valodas institūts - Pavels Skorupa
Lietuviešu valodas institūts
Apraksts:
Sekcija veltīta sinhroniskajiem un diahroniskajiem baltu valodu īpašvārdu krājuma pētījumiem.
Piedāvātās tēmas un problemātika:
- īpašvārdu darināšana, cilme un semantika;
- onīmu pētījumu metodoloģijas un terminoloģijas attīstība, kā arī aktualitātes;
- onomastikas objekta izpratne un tvērums 21. gs.;
- kognitīvie baltu onīmu pētījumi;
- baltu īpašvārdu kopums valodas, kultūras, sociālo un politisko norišu kontekstā;
- laika dimensija un tās nozīme īpašvārdu kopuma saglabāšanā;
- baltu īpašvārdu kopuma pētīšana valodu kontaktu aspektā;
- īpašvārdu lietojuma tendences virtuālajā telpā.
Baltu īpašvārdu pētījumu tradīciju noteikušas gadu desmitiem veidotās metodoloģiskās un teorētiskās pieejas, kuras mūsdienās arvien tiek papildinātas ar jauniem pētījumu principiem un jaunu skatījumu uz empīriskā materiāla vākšanu un tā izklāstu. Tradicionāla rakstura pētījumi joprojām ir aktuāli un nozīmīgi, savukārt jaunās pieejas atspoguļo zinātnes un sociālās attīstības izraisīto parādību ietekmi uz onomastikas objekta izpratni. Tāpēc rodas nepieciešamība pārskatīt ne tikai pētījumu metodes, bet arī papildināt terminoloģiju.
Vēsturisko un areālo baltu īpašvārdu pētījumu pamatu joprojām veido īpašvārdu darināšanas, cilmes un semantikas skaidrojumi, īpašu uzmanību pievēršot ģeopolitiskajiem, kultūras un sociālajiem apstākļiem. Diahroniskajos pētījumos īpaši nozīmīgas ir onīmu pārmaiņas no to agrākajiem pieminējumiem līdz standartizētajām un mūsdienās oficiāli lietotajām formām. Onīmu attīstības hronoloģija un likumsakarības ir šo pētījumu centrālā ass. Tāpēc šajā kongresa sekcijā tiek gaidīti referāti, kas sniegs jaunas atziņas no visu baltu valodu īpašvārdu krājuma pētījumiem un kuros pienācīga uzmanība tiek pievērsta ne tikai telpas, bet arī laika dimensijai. No pētniekiem, kas analizē kultūras un etniskā ziņā neviendabīga areāla īpašvārdu krājumu, tiek sagaidīti referāti par valodu kontaktu un īpašvārdu mijiedarbības tēmām.
Alternatīviem un plašiem ne tikai baltu onomastikas pētījumiem, ņemot vērā plašo semantikas un motivācijas meklējumu spektru, jau sen ir raksturīga kognitīvā pieeja onīmiem. Patstāvīgi attīstās arī jauni onomastikas virzieni. Šo virzienu attīstībai priekšnoteikumus rada urbanizācijas, ekonomikas, pakalpojumu sniegšanas, jauno saziņas līdzekļu un citu jomu realitāte. Referāti par šīm tēmām arī ir ļoti gaidīti.
Ceram, ka šāda sekcijas koncepcija un nolūks apvienos Lietuvas un ārvalstu baltistus konstruktīvai zinātniskai diskusijai, veicinās pētījumu rezultātu, hipotēžu un aktuālo tēmu apmaiņu, kā arī palīdzēs rast atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem vai risinājumus problēmām. Cieša onomastu sadarbība ir sekcijas prioritāte.
Apstiprinātie referāti:
- Aliaksandr Adamkovich
Breslaujos krašto stačiatikių gyventojų pavardės – krašto baltiškos praeities įrodymas - Laimutė Balode, Pauls Balodis
Dvigubi vardai ir pavardės Latvijoje - Laimutis Bilkis
Dėl oikonimo Joskildai kilmės - Grasilda Blažienė
Dėl Sembos prūsiškos kilmės oikonimų - Kazimieras Garšva
Rytų baltų kalbų raida - Darius Ivoška
Šiandieninių lietuviškų vardų su galūnėmis -as, -is, -a fiksavimo XIV-XV a. istorijos šaltiniuose ypatumai - Rolandas Kregždys
Avd. lie. *Albutas ir avd. lie. Nùgara kilmė - Simonas Noreikis
South Estonian placenames in Latgalia from archive data - Sanda Rapa
18. gadsimta priekšvārdu antroponīmiskās ligzdas: Lejasciema piemērs - Christiane Schiller
1540 m. Turkų mokesčių registras – Prūsų vardyno šaltinis - Veslava Sidaravičienė
Neoficialiųjų sovietmečio Vilniaus urbanonimų sudarymo būdai ir jų kaita - Renāte Siliņa-Piņķe, Irēna Ilga Jansone
Personvārdu formu daudzveidība “Latviešu personvārdu vēsturiskās vārdnīcas” izveides kontekstā - Daiva Sinkevičiūtė
Dėl antrinių kamienų lietuvių dvikamieniuose varduose - Dmitri Sitchinava
The Old East Slavic layer in a toponymic database and medieval East Slavic history of the Daugava basin - Pavel Skorupa
Metonymy and metonymic transpositions in Lithuanian river names: Cognitive models and cultural reflections - Dalia Sviderskienė
Erdvės santykių raiška arealinėje toponimijoje: aprašomojo tipo junginiai (konstrukcijos) su prielinksniais
Tēžu iesniegšana:
Ja vēlaties lasīt referātu šajā sekcijā, lūdzam aizpildīt tēžu iesniegšanas formu.